Svētku dienu kalendārs

2026. gadā vadībā ir Lietuva un Rumānija, kurās katrā ir 16 valsts svētku dienas. Tām seko Albānija, Kipra, Somija, Latvija un Slovēnija ar 15 svētku dienām. Saraksta otrā galā ir Spānija un Anglija ar Velsu ar 8 svētku dienām, bet Šveicē visas valsts mērogā ir tikai 4 svētku dienas, lai gan kantoni pievieno daudz vairāk.

Nozīme ir arī lielumam: šī salīdzinājuma desmit lielākajās ekonomikās 2026. gadā vidēji ir 10,3 svētku dienas, bet visās 37 valstīs 11,9.

Svētku dienu skaitīšana nav tas pats, kas brīvdienu skaitīšana. Svētku diena sestdienā brīvdienu nedod, ja vien likums to nepārceļ uz darba dienu. 2026. gadā Albānija no saviem svētkiem iegūst 15 brīvdienas, jo nedēļas nogalē iekrītošās svētku dienas pārceļ uz pirmdienu. Tai seko Latvija un Bulgārija ar 13 dienām.

Lietuvā svētku dienu ir visvairāk, taču 2026. gadā 6 no tām iekrīt nedēļas nogalē, tāpēc lietuvieši iegūst 10 brīvdienas. Latvieši iegūst par 3 dienām vairāk.

Mazāk, nekā varētu domāt, bet tomēr daudz. Saskaņā ar ekonomistu Roso un Vāgnera pētījumu katra papildu darba dienā iekrītoša svētku diena samazina gada IKP aptuveni par 0,08%. Tas ir aptuveni uz pusi mazāk, nekā rādītu vienkāršs „vienas zaudētas darba dienas“ aprēķins, jo veikali, restorāni un ceļojumi svētkos nopelna vairāk, un daļu darba padara vēlāk.

Pēc šī piesardzīgā novērtējuma viena svētku diena Vācijai izmaksā aptuveni 3,6 miljardus eiro, Lietuvai aptuveni 67 miljonus un Latvijai aptuveni 34 miljonus eiro. Visās 37 valstīs kopā svētku dienas 2026. gadā izmaksā aptuveni 160 miljardus eiro, vairāk nekā viss Slovākijas gada IKP.

Uz vienu iedzīvotāju aina mainās: 2026. gadā svētku dienas izmaksā aptuveni 240 eiro uz cilvēku Latvijā, 232 eiro Lietuvā, 219 eiro Igaunijā un 300 eiro Vācijā, bet vairāk nekā 700 eiro Islandē un Luksemburgā, kur produkcija uz cilvēku ir daudz lielāka.

Citi novērtējumi ir augstāki. Vācijas ifo institūts vienas svētku dienas izmaksas vērtē aptuveni 8 miljardu eiro apmērā, bet Manheimas ZEW institūts min diapazonu no 0,055% līdz 0,28% no IKP. Svētku dienām ir arī ieguvumi, ko IKP nemēra: tas pats pētījums tās saista ar mazāku nelaimes gadījumu skaitu darbā un lielāku īslaicīgu laimes sajūtu.

Avoti: Roso un Vāgners, Euronews (2026. gada aprīlis); ifo institūts (2025. gada maijs); ZEW Mannheim (2026).

Katru trešo dienu. 2026. gadā vismaz vienā no 36 valstīm, kurās tiek svinētas svētku dienas, ir brīvdiena 122 dienās. Pārējās 243 dienās nekur Eiropā nav svētku dienas.

Iedomājieties, ka katru darba dienu dodaties uz valsti, kurā ir svētku diena. Tā jūs varētu izlaist 81 no gada 261 darba dienas, gandrīz četrus mēnešus darba. Garākā nepārtrauktā svētku virkne kaut kur Eiropā ilgst 7 dienas, no 2026. gada 27. maija līdz 2. jūnijam; 2028. gadā 9 dienas, no 1. līdz 9. maijam. Garākais periods, kad nekur nav svētku, ir 16 dienas, no 2026. gada 8. līdz 23. janvārim, un 20 dienas 2027. gada aprīlī, kad Rietumu un pareizticīgo Lieldienas ir tālu viena no otras.

Vairāk nekā ekonomikai. Uzņēmumam darba dienā iekrītoša svētku diena ir pilnībā apmaksāta diena bez darba, kamēr plašākā ekonomika daļu produkcijas atgūst. Katra šāda diena ir aptuveni 0,4% no gada algu fonda.

2026. gadā darba devēji par svētku dienām Latvijā un Bulgārijā samaksā aptuveni 5,0% no gada algu fonda, Albānijā 5,7%, Lietuvā 3,8%, Igaunijā 3,4% un Vācijā 2,7%. Eiropas vidējais rādītājs ir 3,5%. Pie ES vidējām darbaspēka izmaksām 34,90 eiro stundā viena svētku diena izmaksā aptuveni 279 eiro uz darbinieku jeb aptuveni 2 500 eiro uz darbinieku gadā.

Darba devējiem izmaksas rada tikai darba dienās iekrītošās svētku dienas; svētku diena sestdienā vai svētdienā neizmaksā neko. Tāpēc izmaksas mainās no gada uz gadu. Latvijā 2026. gadā darba dienās iekrīt 13 svētku dienas, bet 2027. gadā tikai 9, tāpēc 2027. gadā darba devēji par svētku dienām samaksās aptuveni par 30% mazāk.

No šī viedokļa svētku dienas ir viens no vērtīgākajiem labumiem, ko darbinieki saņem. Valsts lemj, darba devēji maksā, un darbinieki tās parasti pat neuzskata par labumu.

Avoti: MELP aprēķins; Eurostat stundas darbaspēka izmaksas 2025 (2026. gada marts).

Darba dienās iekrītošās svētku dienas ir apmaksātas brīvdienas. Darbiniekam ar vidējo algu 2026. gadā tās ir vērtas aptuveni 1 130 eiro gadā Latvijā (vidējā bruto alga 1 886 eiro mēnesī, 13 apmaksātas svētku dienas), 1 170 eiro Lietuvā (2 554 eiro, 10 svētku dienas) un 930 eiro Igaunijā (2 243 eiro, 9 svētku dienas).

Salīdzinājumam ir arī reāla cena. Kad Dānija atcēla Lielo lūgšanu dienu, darbinieki par vienu papildu darba dienu pretī saņēma algas pielikumu 0,45% apmērā. Pēc šī principa Latvijas 13 apmaksātās svētku dienas atbilst aptuveni 5,9% algas pielikumam, Lietuvas 10 svētku dienas aptuveni 4,5% un Igaunijas 9 svētku dienas aptuveni 4,1%.

Bez svētku dienām darbinieki ar mēnešalgu automātiski nenopelnītu vairāk; viņi vienkārši strādātu vairāk dienu par to pašu algu. Tieši tāpēc svētku dienas visprecīzāk ir uzskatīt par labumu.

Avoti: Centrālā statistikas pārvalde (2026. gada 2. cet.); Lietuvas Valsts datu aģentūra (2026. gada 1. cet.); Igaunijas Statistikas departaments (2026. gada 2. cet.); Dānijas Finanšu ministrija, Brussels Times.

Daži darbi nekad neapstājas: veikali, slimnīcas, loģistika, rūpnīcas. Baltijas valstīs likums nodrošina, lai tas atmaksātos. Par darbu svētku dienā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā maksā vismaz dubultu samaksu, un visās trijās valstīs tā vietā var saņemt apmaksātu atpūtas laiku. Vistālāk iet Lietuva: tur darbiniekam parasti jāpiekrīt vispār strādāt svētku dienā.

Baltijas valstīm ir arī neliela, maz zināma kopīga priekšrocība: darba diena pirms svētku dienas ir īsāka. Latvijā un Lietuvā tā beidzas stundu agrāk. Igaunijā darba diena tiek saīsināta par trim stundām, bet tikai pirms četriem svētkiem: Jaungada, Neatkarības dienas, Uzvaras dienas un Ziemassvētku vakara.

Citur noteikumi var būt pārsteidzoši atšķirīgi. Vācijā strādāt svētku dienās principā ir aizliegts, izņemot būtiskus pakalpojumus; likums piemaksu neparedz, tāpēc piemaksas nāk no koplīgumiem, un liela daļa no tām netiek aplikta ar nodokļiem. Francijā 1. maijs ir vienīgā diena, ko likums garantē kā apmaksātu brīvdienu, un tas, kam tajā dienā jāstrādā, saņem dubultu algu; visi pārējie svētki ir atkarīgi no vienošanās.

Vispārīga informācija, kas nav juridiska konsultācija. Koplīgumi un darba līgumi var būt labvēlīgāki.

Jā. Dānija no 2024. gada atcēla Lielo lūgšanu dienu (Store Bededag), kas bija svētki kopš 1686. gada, lai palīdzētu finansēt aizsardzību. Pēc Dānijas Finanšu ministrijas aplēsēm tas katru gadu pievieno IKP 9,4 miljardus Dānijas kronu (aptuveni 1,3 miljardus eiro), un darbinieki kompensācijā saņēma algas pielikumu 0,45% apmērā. Petīciju pret to parakstīja vairāk nekā 400 000 cilvēku.

Vācijā ifo institūts 2025. gadā nāca klajā ar to pašu priekšlikumu. Saskaņā ar Forsa aptauju 65% vāciešu bija pret.

Avoti: Brussels Times; AP; ifo institūts; Forsa žurnālam Stern.

Jo vairāk svētku dienu iekrīt nedēļas nogalē. Visā Eiropā 2026. gadā darba dienās iekrīt 74% svētku dienu, bet 2027. gadā tikai 64%. Vidējā valsts zaudē vairāk nekā vienu brīvdienu. Latvijā darba dienās iekrītošo svētku dienu skaits samazinās no 13 2026. gadā līdz 9 2027. gadā un 8 2028. gadā.

Darba devējiem ir otrādi: 2027. gada kalendārs visās 37 valstīs kopā pievieno darba laiku aptuveni 19 miljardu eiro vērtībā, salīdzinot ar 2026. gadu.

Tikai dažas: Apvienotā Karaliste, Albānija, Bulgārija, Ungārija, Ziemeļmaķedonija un Serbija nedēļas nogalē iekrītošās svētku dienas pārceļ uz darba dienu, un Latvija regulāri pārceļ darba dienas, lai izveidotu garās brīvdienas. Turklāt Latvijā, ja 4. maijs vai 18. novembris iekrīt nedēļas nogalē, nākamā darba diena ir brīvdiena. Lielākajā daļā Eiropas svētku diena sestdienā vai svētdienā vienkārši tiek zaudēta.

Tikai vienā: Jaungada diena ir svētku diena visās 36 valstīs, kurās svin svētkus. Tai seko Pirmie Ziemassvētki ar 33 valstīm un 1. maijs ar 31 valsti. Aprīlī un maijā ir aptuveni 40% no visām Eiropas svētku dienām, tāpēc tie ir sarežģītākie mēneši starptautiskiem projektiem.

Viena diena ir unikāla: Luksemburga ir vienīgā valsts, kurā Eiropas diena, 9. maijs, ir svētku diena.

Dānijā, Nīderlandē un Norvēģijā 2026. gadā 214 dienas nav nevienas svētku dienas, no 25. maija līdz 25. decembrim. Lietuvas garākais pārtraukums ir tikai 78 dienas.

Tikai 8 valstīs no 37: Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Sarakstā ir visas trīs Baltijas valstis.

Grieķija, Kipra, Bulgārija, Rumānija, Serbija un Ziemeļmaķedonija ievēro pareizticīgo kalendāru, tāpēc 2026. gadā to Lieldienas ir 12. aprīlī, nedēļu vēlāk nekā pārējā Eiropā. Albānija un Bosnija un Hercegovina svin abas Lieldienas. Pa Eiropu izkliedētām komandām brīvdienas var būt divās dažādās nedēļās.

Brīvdiena par „nē“ pateikšanu. Grieķija un Kipra 28. oktobrī svin Ohi dienu. „Ohi“ nozīmē „nē“: diena atgādina, kā Grieķija 1940. gadā noraidīja Musolīni ultimātu.

Svētki, kas nekad nedod brīvdienu. Lietuvas Mātes diena un Tēva diena ir oficiālas svētku dienas, taču tās vienmēr ir svētdienā: maija un jūnija pirmajā svētdienā.

Vasara aprīlī. Islandes Pirmā vasaras diena pēc vecā ziemeļu kalendāra iekrīt aprīļa pēdējā ceturtdienā, kad vēl var snigt. Islandē augustā ir arī Tirdzniecības diena, kuras nosaukums nozīmē tirdzniecības darbinieku brīvdienu.

Svētki par godu alfabētam. Bulgārija un Ziemeļmaķedonija 24. maijā ir brīvas par godu svētajiem Kirilam un Metodijam un slāvu rakstībai. Albānija 22. novembrī svin savu Alfabēta dienu.

Svētki par godu jaunai svētajai. Albānija septembrī piešķir brīvdienu par godu Mātei Terēzei, kas kanonizēta 2016. gadā.

Svētki, kas atgriezās. Itālija 1977. gadā, lai ietaupītu naudu, atcēla Asīzes svētā Franciska dienu, 4. oktobri, un atjaunoja to no 2026. gada. Pirmo reizi tā iekrita svētdienā, tāpēc pirmā īstā brīvdiena būs 2027. gadā.

Strādāt sestdienā, lai brīva būtu piektdiena. Ungārijā un Latvijā darba diena starp svētkiem un nedēļas nogali var kļūt par brīvdienu, ja dažas nedēļas iepriekš tiek nostrādāta papildu sestdiena.

Avoti: valstu svētku dienu kalendāri no 2026. līdz 2028. gadam; Wanted in Rome (Itālija, 2025. gada oktobris).

Jāņi. Līgo un Jāņi Latvijā, Joninės Lietuvā, jaanipäev Igaunijā, Juhannus Somijā un Midsommar Zviedrijā izauguši no pirmskristietības saulgriežu svinībām: ugunskuri, vainagi un nomoda nakts īsākajā gada naktī.

Novruzs. Albānija kā valsts svētkus svin persiešu Jauno gadu, 22. martu. Tā pavasara tradīcijas, kā tiek uzskatīts, sniedzas vairāk nekā 3 000 gadu senā pagātnē. Arī Albānijas 14. marta Vasaras diena, pavasara svētki no Elbasanas pilsētas, ir pagāniskas izcelsmes.

Senākais notikums. Neskaitot lielos kristīgos svētkus, senākais notikums, ko šajā salīdzinājumā atzīmē ar valsts mēroga svētku dienu, ir apustuļa Pāvila kuģa avārija pie Maltas, ko tradicionāli datē ar aptuveni 60. gadu pēc Kristus un atzīmē katru gadu 10. februārī.

Karaļi un dibinātāji. Ungārija 20. augustā godina svēto Stefanu, valsts pirmo karali, kas kronēts aptuveni 1000. gadā un tiek godināts kopš kanonizācijas 1083. gadā. Čehija 5. jūlijā atzīmē svēto Kirila un Metodija ierašanos 863. gadā. Lietuvas Valsts diena, 6. jūlijs, atgādina karaļa Mindauga kronēšanu 1253. gadā.

Sens datums, jauni svētki. Šveices nacionālie svētki 1. augustā atgādina 1291. gada savienību, vienu no senākajiem dibināšanas datumiem Eiropā, taču valsts mēroga svētku diena tā ir tikai kopš 1994. gada.

Avoti: valstu svētku dienu kalendāri; UNESCO (Novruzs).

Valstis. 37 Eiropas valstis, ko aptver MELP lietotnes valodas, tostarp visas 27 ES dalībvalstis. Ne visas Eiropas valstis ir iekļautas, tāpēc „Eiropa“ šajā lapā nozīmē šīs 37 valstis, bet „10 lielākās ekonomikas“ desmit lielākās no tām. Reģioni: Centrālā un Austrumeiropa nozīmē 11 Centrālās un Austrumeiropas ES dalībvalstis; Rietumbalkāni nozīmē Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju.

Kā mēs skaitām. Tikai valsts mēroga svētku dienas; reģionālās svētku dienas (piemēram, Vācijas federālajās zemēs, Spānijas reģionos vai Šveices kantonos) netiek ieskaitītas. Apvienotās Karalistes dati attiecas uz Angliju un Velsu. „Darba dienās“ ietver svētku dienas un pārceltās brīvdienas, kas iekrīt no pirmdienas līdz piektdienai. Islāma svētku datumi ir aptuveni. Ukraina karastāvokļa dēļ ir apturējusi svētku dienas.

Ekonomiskās izmaksas. Aptuveni 0,08% no gada IKP par katru darba dienā iekrītošu svētku dienu, balstoties uz Roso un Vāgnera pētījumu. IKP un IKP uz iedzīvotāju ir SVF 2025. gada aplēses (World Economic Outlook, 2026. gada aprīlis), pārrēķinātas pēc kursa aptuveni 1,13 ASV dolāri par eiro. Īrijas IKP uz iedzīvotāju ir mākslīgi palielināts starptautisko uzņēmumu grāmatvedības dēļ, tāpēc tās izmaksas uz iedzīvotāju ir pārvērtētas. Aplēses ir orientējošas, nevis prognozes.

Darba devēja izmaksas. Darba dienās iekrītošās apmaksātās svētku dienas, dalītas ar gada darba dienu (no pirmdienas līdz piektdienai) skaitu: 2026. un 2027. gadā 261, 2028. gadā 260. Kalkulators pieņem, ka svētku dienas tiek apmaksātas pilnā apmērā, kas ir noteikums lielākajā daļā Eiropas valstu.

Svētku dienu dati. Balstīti uz atvērtā koda svētku dienu datu kopu, kas pārbaudīta no 2026. līdz 2028. gadam. Valdības var pārcelt vai pievienot brīvdienas; pirms lēmumiem par algām pārbaudiet oficiālos avotus.

Avoti. Atvērtā koda svētku dienu datu kopa, salīdzināta ar valstu svētku dienu kalendāriem no 2026. līdz 2028. gadam; SVF World Economic Outlook (2026. gada aprīlis); Roso un Vāgners, Euronews (2026. gada aprīlis); ifo institūts (2025. gada maijs); ZEW Mannheim (2026); Eurostat stundas darbaspēka izmaksas 2025 (2026. gada marts); Centrālā statistikas pārvalde (2026. gada 2. cet.); Lietuvas Valsts datu aģentūra (2026. gada 1. cet.); Igaunijas Statistikas departaments (2026. gada 2. cet.); Dānijas Finanšu ministrija, Brussels Times; AP; Forsa žurnālam Stern; UNESCO (Novruzs); Wanted in Rome (2025. gada oktobris).