Latvijā algas amplitūda darba sludinājumos jānorāda jau kopš 2018. gada, bet Darba samaksas pārredzamības likums vēl nav pieņemts. Lietuvā ES direktīva jau ir pārņemta, tāpēc zemāk redzams, kas drīzumā var gaidīt arī Latvijas uzņēmumus.
Svarīgākie datumi
Darba samaksas pārredzamības likums Latvijā vēl nav pieņemts, tāpēc termiņi var mainīties.
Katram Lietuvas darba devējam jābūt apstiprinātai darba samaksas sistēmai ar amatu grupām, algu diapazoniem un piemaksu un prēmiju noteikumiem. No 50 darbiniekiem tajā jāiekļauj arī algas paaugstināšanas kritēriji.
Amatus grupē pēc prasmēm, kvalifikācijas, piepūles, atbildības un darba apstākļiem. Vienāds vai vienādas vērtības darbs tiek iekļauts vienā grupā.
Pirms darba samaksas sistēmas apstiprināšanas vai grozīšanas darbiniekus informē un ar viņiem konsultējas, un sistēmu dara pieejamu visiem.
Strīdos par diskrimināciju darba samaksas jomā par atlīdzību uzskata arī atlīdzību natūrā, tāpēc tiek ieskaitīti arī labumi un dāvanu kartes.
No 2027. gada janvāra katrs Lietuvas darba devējs katru mēnesi iesniedz Sodrai (Lietuvas sociālās apdrošināšanas iestāde) SDUP ziņojumu par katra darbinieka darba samaksu, tostarp samaksu natūrā, apmaksātajām stundām un amatu grupu. Pirmais ziņojums jāiesniedz līdz 2027. gada 28. februārim.
No 2027. gada 1. marta jebkurš darbinieks var pieprasīt informāciju par savu darba samaksu un savas amatu grupas sieviešu un vīriešu vidējo darba samaksu. Darba devējs atbild rakstiski viena mēneša laikā un reizi gadā informē visus darbiniekus par šīm tiesībām.
Kopš 2018. gada katrā darba sludinājumā jānorāda amata bruto mēneša vai gada algas vai stundas likmes amplitūda.
Darba likuma 60. pants jau tagad prasa vienādu samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādas vērtības darbu.
Likumprojekts paredz, ka visiem darba devējiem būs jādara pieejami darba samaksas noteikšanas kritēriji, bet uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem arī samaksas attīstības kritēriji.
Pēc likumprojekta darba devēji ar 150 un vairāk darbiniekiem pirmo ziņojumu par samaksas atšķirībām iesniedz līdz 2027. gada 7. jūnijam, un par ziņošanas pārkāpumiem paredzēti sodi līdz 14 000 eiro.
Lietuvā darba samaksas atšķirību rādītājus darba devēja vietā aprēķina Sodra: vidējās un mediānas atšķirības, kvartiles un atšķirības pa amatu grupām. Darba devēji ar 150 un vairāk darbiniekiem pirmos rādītājus saņems līdz 2028. gada 1. martam, ar 100 līdz 149 darbiniekiem līdz 2031. gada 1. martam.
Ja amatu grupā ir 5% vai lielāka atšķirība, ko darba devējs nevar pamatot un nenovērš sešu mēnešu laikā, kopā ar darbinieku pārstāvjiem jāveic kopīgs darba samaksas novērtējums.
Pēc darbinieku skaita
Lietuvas Valsts darba inspekcija veica 100 plānveida pārbaudes uzņēmumos ar lielākajām darba samaksas atšķirībām un tiešu diskrimināciju neatklāja. Taču atkārtojās vienas un tās pašas vājās vietas:
Lielākajai daļai uzņēmumu nebija rakstisku atlases vai darba novērtēšanas kritēriju, kas atstāj vietu subjektīviem lēmumiem.
Dažās darba samaksas sistēmās nebija noteikta minimālā un maksimālā alga pēc amata un kvalifikācijas.
Piemaksas, prēmijas un algu indeksācija tika piešķirtas bez rakstiskiem noteikumiem.
Daudziem uzņēmumiem nebija darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas kārtības.
Avots: Lietuvas Valsts darba inspekcijas vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas uzraudzības rezultāti no 2025. gada janvāra līdz oktobrim.
Lasīt inspekcijas kopsavilkumu (lietuviešu valodā)Ja jums ir darbinieki Lietuvā, mūsu partneris Amber Axis palīdz izveidot vai pārskatīt darba samaksas sistēmu un pamatot esošās samaksas atšķirības.
MELP vispirms izstrādā darba samaksas pārredzamības moduli Lietuvai: samaksas noteikumu publicēšana, ikgadējs paziņojums par darbinieku tiesībām, darbinieku pieprasījumi ar termiņiem un datēti pierādījumi. Latvijai moduļa saturu pielāgosim, kad Saeima pieņems likumu.
Jā. Prasība norādīt algas amplitūdu darba sludinājumā attiecas uz visiem Latvijas darba devējiem, un pēc likumprojekta darba samaksas kritēriji būs jādara pieejami arī mazos uzņēmumos. Lietuvā apstiprināta darba samaksas sistēma jau ir obligāta katram darba devējam.
Darbs, kas pēc prasmēm, piepūles, atbildības un darba apstākļiem tiek novērtēts kā līdzvērtīgs. Par šādu darbu vīriešiem un sievietēm jāmaksā vienādi. Lietuvā šādus amatus apvieno amatu grupās, un katra darbinieka grupu norāda ikmēneša ziņojumā Sodrai.
Jā. Direktīvā par darba samaksu uzskata arī jebkuru citu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darbinieks saņem no darba devēja. Lietuvā atlīdzību natūrā ikmēneša ziņojumā drīkst nenorādīt tikai tad, ja visi vienas amatu grupas darbinieki saņem vienādu labumu, piemēram, vienādu pusdienu talonu vai Ziemassvētku dāvanu karti.
Latvijā šīs tiesības vēl nav likumā. Direktīvā noteikts, ka darbinieks var pieprasīt informāciju par savu darba samaksu un to sieviešu un vīriešu vidējo samaksu, kuri veic vienādas vērtības darbu, un darba devējam jāatbild divu mēnešu laikā. Lietuvā tas ir spēkā no 2027. gada 1. marta ar viena mēneša termiņu.
Vienādas samaksas princips Latvijā jau ir noteikts Darba likumā. Direktīvā paredzēts, ka darba devējam ar 100 un vairāk darbiniekiem, kuram kādā amatu grupā ir vismaz 5% nepamatota atšķirība un kurš to nenovērš sešu mēnešu laikā, kopā ar darbinieku pārstāvjiem jāveic kopīgs darba samaksas novērtējums. Lietuvā tas jau ir likumā.
Nē. Lietuva direktīvu jau ir pārņēmusi: darba samaksas sistēma jāapstiprina līdz 2026. gada 31. decembrim, un ziņošana sākas 2027. gadā. Igaunija no 2026. gada 13. jūlija ir pārņēmusi galvenokārt darbā pieņemšanas prasības: informācija par algu pirms darba intervijas, aizliegums jautāt par iepriekšējo algu, un darbiniekam nedrīkst aizliegt atklāt savu algu.
Avoti: Latvijas Darba likuma 32. un 60. pants, likumprojekts “Darba samaksas pārredzamības likums” (26-TA-700), Lietuvas Darba kodeksa grozījumu likums Nr. XV-969 un rīkojums Nr. A1-433. Pārbaudīts 2026. gada 21. oktobrī.
Lietuvas likums Nr. XV-969 (e-TAR)Lietuvas rīkojums Nr. A1-433 (e-TAR)Sazinieties ar mums, un mēs palīdzēsim saprast, ko darba samaksas pārredzamība nozīmē jūsu uzņēmumam.
